Atzīstieties godīgi: arī jūs skatāties uz kaimiņa dārzu un domājat: «Kā viņiem tas izdodas?» Ogas lielas, sulīgas, dobes burtiski lūst no ražas. Bet jums — tikai sīkas, turklāt bez izteiktas garšas
Nevainojiet sevi. Problēma nav slinkumā un ne arī «sliktā zemē». Viss ir daudz vienkāršāk — jūs rūpējaties nepareizā laikā. Lielākā daļa dārzkopju ir pārliecināti: galvenais ir pavasaris. Pabaroji, aplaistīji, nomulčēji — un gaidi brīnumu. Bet īstais nākamās ražas pamats tiek ielikts pēc ogu novākšanas, septembrī. Tieši tagad augs veido ziedpumpurus nākamajam gadam un gatavojas ziemai. Veltiet vienu nedēļas nogali — un nākamajā sezonā jūsu zemenes pārsteigs jūs ar daudzumu, izmēru un garšu. Tā nav teorija — pārbaudīts pašiem, gadu no gada.
Septembra revīzija. Pats pirmais — paņemiet sekatoru, uzvelciet cimdus un dodieties uz dobi ar vērīgu skatu. Jūsu uzdevums — veikt «medicīnisku apskati» katram krūmam.
Kas jāizņem bez nožēlas:
Vecās lapas — īpaši apsārtušās, nodzeltējušās vai ar plankumiem. Tās vairs nefotosintēzē, tikai atņem spēkus un kalpo par patvērumu ērcēm un citai «nešķīstībai». Bojātās lapas — pat ja uz tām ir tikai pāris caurumiņu. Labāk neriskēt.
Vārgas, izstieptas vai savītušas lapas — pazīme, ka augu skāris tīklērce vai vīruss. Atstājiet tikai jauno, stingro, piesātināti zaļo lapojumu rozetes centrā. Tieši tas strādās nākamās ražas labā, nevis izšķērdēs enerģiju «veco» uzturēšanai.
Kad krūms nav kandidāts «veterānos», ja augs:
-vecāks par 3–4 gadiem,
-devis sīkas ogas,
-lapas ir deformētas (ērce!),
-attīstās vāji,
— izraujiet to bez sirdsapziņas pārmetumiem. Tā nav nepareiza rīcība — tā ir rūpe par nākotnes ražu. Vecie krūmi ir problēmu avots un konkurenti jaunajiem.
Pavairošana un pārstādīšana: ieguldījums nākotnes ražā
Septembris — ideāls laiks ne tikai apgriešanai, bet arī plantācijas atjaunošanai. Tie paši «ūsas», kuras varbūt ignorējāt visu vasaru, ir jūsu galvenais resurss. Izvēlieties stiprākās šī gada rozetes — tās jau iesakņojušās, bet vēl nav izsīkušas no ražošanas. Uzmanīgi izrociet ar zemes kumosu un iestādiet jaunā vietā.
Pārstādīšanas noteikumi
Dobi sagatavojiet iepriekš: uzrociet, ienesiet kompostu, izlīdziniet. Ievērojiet sējumu maiņu: zemenes nedrīkst stādīt pēc tomātiem, kartupeļiem, baklažāniem un paprikas — kopīgas problēmkaites (fitoftora, verticilioze). Ideāli priekšteči — pākšaugi, salāti, ķiploki, sīpoli.
Attālums starp krūmiem — 30–40 cm, starp rindām — 50–60 cm. Neaizbieziniet! Pēc stādīšanas — bagātīga laistīšana un viegla piesegšana pirmās 2–3 dienas.
Mēslošana bez ķīmijas: barojam kā karalieni
Pēc apgriešanas un pārstādīšanas zemenes ir novājinātas. Tām vajag spēkus — bet ne slāpekļa mēslojumu (tas izraisīs lapu augšanu, nevis pumpuru veidošanos), bet fosforu un kāliju — saknēm, ziemcietībai un ziedēšanai.
Labākās organiskās iespējas: koksnes pelnu uzlējums — 1 glāze uz 10 l ūdens. Nostādiniet 24 stundas, izkāsiet, aplejiet pie saknes. Pelni — dabīgs kālija, fosfora un mikroelementu avots. Turklāt — atbaida gliemežus.
Satruvis komposts vai kūtsmēsli — uzmanīgi iestrādājiet augsnē ap krūmiem (nesabērt uz auga centra!). Tas ir gan barība, gan mulča, gan siltinātājs. Banānu miza — sasmalciniet, aplejiet ar ūdeni, nostādiniet 3 dienas. Laistiet — lielisks kālija avots.
Zaļmēslojuma augi — ja iespējams, iesējiet sinepes vai facēliju starp rindām. Rudenī iestrādājiet augsnē — dabisks bagātinājums.
Mitruma uzkrāšanas laistīšana: ziemas drošības garants. Septembris bieži ir sauss. Bet bez mitruma:
-saknes neuzņems barības vielas,
-ziedpumpuri neveidosies,
-augs nesagatavosies aukstumam.
Lasi vēl: Stāsts par to, kā mātes nauda kļuva par ģimenes nesaskaņu iemeslu
Viena milzīga kļūda, ko daudzi pieļauj – par to lasi nākamajā lapā un nepieļauj to, ja vēlies lielu ražu
